Stāsts, kas noticis kādā skolā, strauji izplatās internetā.
Kādu sievieti, kas strādā par medmāsu neatliekamās palīdzības dienestā, izsauca uz skolu, jo viņas pusaugu meita iesitusi klasesbiedrenei. Tālāk mātes stāsts:
“Es esmu pirmās palīdzības medmāsa, un mums nav atļauts ņemt līdzi tālruni, mēs atstājam tos mūsu skapīšos. Zvans no skolas atskanēja slimnīcas uzņemšanā.
Direktors: “Šeit skolotājs […] no skolas […]. Es gribētu apspriest incidentu, kurā iesaistīta jūsu meita. Vai jūs varētu atnākt?”
Es : “Vai viņai viss labi? Vai tas nevar pagaidīt divas stundas, līdz beigsies mana maiņa?”
Direktors: “Jūsu meita iesita citam skolniekam. Mēs 45 minūtes mēģinām jūs sazvanīt. Tas patiešām ir ļoti nopietni.”
Es tomēr devos uz skolu, mani aizveda uz skolotāju istabu, kur gaidīja mana meita, skolotājs-vīrietis, konsultante- sieviete, skolas direktors, zēns ar sasistu degunu un sasarkušu seju un viņa vecāki.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!
Nu prātīga sieviete!!! Ļoti adekvāta rīcība šai situācijā.Es savā laikā savai meitai mācīju nekādā ziņā neļaut sevi nevienam pazemot.Kad viņa saņēma drosmi un uzmauca vienam pāridarītājam krēslu galvā,tad mana rīcība attiecībā pret skolas personālu bija tieši tāda pati.Sak" ko tad jūs gaidījāt?…Pavērojiet paši kāda ir saskarsmes kultūra jauniešu vidū tieši skolas teritorijā.Cieņas nekādas vienam pret otru un pedagogiem tāpat.Protams,daudz atkarīgs no audzināšanas ģimenē,taču arī sabiedrība, it īpaši jau, mācību iestāde ir atbildīga par valdošo gaisotni mācību iestādēs.Nu nevajag dzīt galvā trigonometriju,fiziku utml. lietas kā vietā noderētu, piemēram, satiksmes noteikumi,pirmā medicīniskā palīdzības sniegšana,saskarsmes,galda,higiēnas kultūras nodarbības.